Še laimei aušu meitas daba,
kam apstāt ilgi vaļas nav:
Tā glauda pieri, rādās laba,
Dod mutītes un -
projām jau.
/K.Barons/
...Es esmu tikai cilvēks,
un nebrīdī man vajag kādu, uz ko var paļauties.
Kādu, kas sekotu.
Kas nešaubītos, ka eju pareizā virzienā.
Kas nesmietos, kad iemūku staigņā.
Kas gaidītu, kamēr laipoju pa apglumējušu kārti.
Kas vilktu, kad vairs nejaudātu paiet.
/R.Ezera/
Negribēt atteikties, negribēt palikt vienai,
bet atteikties un palikt vienai pret pašas gribu.
/R.Ezera/
Mīlestība ir dīvains putns. No vienas puses, tā saviem upuriem piešķir ne ar ko nesalīdzināmo augstāk par zemi sajūtu, vakara padevīgās skumjas un rīta lidojošās cerības. Pēkšņi nekas vairs nav, kā bijis. Likumi, vērtības, ikdienība vairs nedarbojas pēc ierastajām svirām. Ir tikai vilkme no tās puses uz šo. Kāds vada, ne pats. No otras puses, aizsargjosla ir nojaukta. Pliks un neaizsargāts tu stāvi pats savu iracionālo jūtu priekšā. Negribēdams esi izgājis tuvcīņā - jūs cīkstaties, jūs apskaujaties. Viss ir kopā - labais un ļaunais, dievišķais un velnišķais. Padots mīlestības vējam, tu ieraugi pasauli jaunu esam.
"Esamība ar Regīnu"
Cerību trūkums ir viens no asākajiem nažiem pie dzīvības rīkles.
/R.Ezera/
...cilvēki saskaras cits ar citu un iemin pēdas cits citā, cilvēki ceļ cits citu un izposta cits citu...
/R.Ezera/
...pārvarēt atkarību no cilvēkiem, vai tie būtu nepazīstami garāmgājēji, kolēģi vai tuvinieki. Un vienlaikus neiedomājama vēlēšanās piederēt, būt mīlētai.
/R.Ezera/
Un es esmu Jūs sagrābusi saujā kā tauriņu, un manā riekšavā maigi, silti un dzīvi sitas Jūsu brūnie samta spārni, bružādamies pret plaukstas raupjumu, birdinādami spožus vizulīšus. Bet varbūt es sitos Jūsu saujā? Un varbūt tā nav sarmas smalkme vai sudraba putekļi, bet no maniem kodes spārniem nobružāts mirdzums? Tikai, lūdzu, neduriet man cauri kniepadatu! Tas ir ļoti sāpīgi. Iespēju robežās esmu centusies to nedarīt arī Jums.
/R.Ezera/
...mūsu laime ir neapzināšanās. Mēs burvīgi eksistējam, kurli iedami cauri visam un iztēlodamies, ka esam dzirdīgi.
/R.Ezera/
Ne no kā nebaidies, neko nevienam nepārmet, neko nenožēlo un ne pēc kā neilgojies, redzi pasauli tieši - tādu, kāda tā ir!
/R.Ezera/
Apsoli tikai to,
ko spēj paveikt.
Un tad paveic vairāk,
nekā esi solījis!
/nezināms/
Mīlēt nozīmē redzēt cilvēku tādu, kādu viņu ir iedomājies Dievs un nav realizējuši vecāki.
/M.Cvetajeva/
Gļēvajiem grūtības ir kā klupšanas akmeņi.
Drošsirdīgajiem tie ir kā pakāpieni pretī panākumiem.
/Dž.P.Vasvani/
Mēs visi meklējam laimi.
Daži no mums to rada paši.
/Dž.P.Vasvani/
Esi pateicīgs par lietām, kuras tev ir,
un tev nekā netrūks!
/Dž.P.Vasvani/
Kāpēc maldīties šurp un turp?
Patiesība ir tevī pašā!
/Dž.P.Vasvani/
Nekad nepielaid nevienu par tuvu.
Kas pielaists par tuvu, to grib paturēt,
bet paturēt nevar neko!
/Ē.M.Remarks/
Darbs pagaidīs, kamēr tu bērnam parādīsi varavīksni,
bet varavīksne negaidīs, kamēr tu padari savu darbu.
/nezināms/
Ja tu zinātu, cik spēkpilnas ir tavas domas, tu nekad nedomātu neko sliktu.
/Piligrims/
Pieredze nav tas, kas ar tevi notiek,
bet gan tas, kā tu izmanto to, kas ar tevi notiek.
/nezināms/
Kad tu atrodi mieru sevī, tu kļūsti par personu, kura var dzīvot mierā ar citiem.
/Piligrims/
Paradīze beidzas ar domu "es neesmu labs".
/J.Rubenis/
...Lai rastos apjēga, ka tavai ierastajai triādei attiecībā pret ienaidniekiem un pāridarītājiem - no naida, caur riebumu, līdz vienaldzībai - nenovēršami jānoved pie mīlestības.
/J.Rubenis/
Reiz bija klusums. Tas bija tik liels, ka varēja sadzirdēt Dieva kluso un mierīgo balsi.
/J.Rubenis/
Paša niecība šķiet tik kārdinoša un mīļa, tā vilina ar atkarības un nevainības komfortu, garantē indulģenci maziskumam un savtībai, dāvā nesodāmības ilūziju.
/J.Rubenis/
Neviens nevar aizliegt tīklā iepītam taurenim domāt par pavasari!
/nezināms/
Mēs nevaram veikt lielas lietas uz šīs pasaules, vienīgi mazas lietas ar lielu mīlestību.
/Māte Terēze/
Nav vajadzīgi tempļi, nav vajadzīgas sarežģītas filozofijas.
Mans prāts un mana sirds ir mani tempļi.
Mana filozofija ir laipnība.
/Dalailama/
Tieši mūsu vistumšākajos brīžos ir viskvēlāk jāvēlas saskatīt gaismu.
/nezināms/
Nu tad zini, mazais, frīkainais sievišķi: es Tevi mīlu un mīlēšu, kamēr no Tevis paliks tikai tārpu saēsts ģindenis. Saprati?!?
/no privātā arhīva/
